Kā darbojas alifātiskie ogļūdeņraži?

May 03, 2026 Atstāj ziņu

Definīcija un klasifikācija Alifātiskie ogļūdeņraži ir ogļūdeņraži, kuriem piemīt alifātisko savienojumu pamatīpašības. To molekulas satur tikai oglekļa un ūdeņraža elementus, un oglekļa atomi var būt saistīti taisnās ķēdēs, sazarotās ķēdēs vai gredzenos (alicikliskie ogļūdeņraži). Tie ir nosaukti pēc tā, ka tie pirmo reizi tika iegūti no taukiem.

 

Pamatojoties uz ķīmisko saišu veidu starp oglekļa atomiem, alkānus var iedalīt trīs kategorijās:

Alkāni (tostarp cikloalkāni): piesātināti ogļūdeņraži, kas pilnībā sastāv no oglekļa -vienkāršām oglekļa saitēm. Ķēdes alkānu vispārīgā formula ir:
CnH2n+2 (n lielāks par 1 vai vienāds ar to)CXnHX2n+2(n Lielāks vai vienāds ar 1);

Alkēni: nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur oglekļa{0}}dubultās saites. Monoalkēnu vispārējā formula ir:
CnH2n(n Lielāks vai vienāds ar 2)CXnHX2nHX(n Lielāks vai vienāds ar 2);

Alkīni: nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur trīskāršās oglekļa{0}}oglekļa saites. Monoalkīnu vispārīgā formula ir:
CnH2n−2(n Lielāks vai vienāds ar 2)CXnHX2n−2(n Lielāks vai vienāds ar 2).

 

Galvenās īpašības un noteikumi

Fizikālās īpašības: Palielinoties oglekļa atomu skaitam molekulā, viršanas temperatūra un kušanas temperatūra pakāpeniski palielinās, un blīvums pakāpeniski palielinās, bet visu alifātisko ogļūdeņražu blīvums ir mazāks nekā ūdens blīvums; istabas temperatūrā ogļūdeņraži ar 1-4 oglekļa atomiem ir gāzveida (izņemot neopentānu, kas arī ir gāzveida), tie, kuros ir 5-16 oglekļa atomi, ir šķidri, un tie, kuros ir 17 vai vairāk oglekļa atomu, ir cieti.

 

Ķīmiskās īpašības: Alkāni ir stabili un nereaģē ar stiprām skābēm, stiprām bāzēm vai spēcīgiem oksidētājiem. Tie var tikt pakļauti aizstāšanas reakcijai gaismā (izveidojot produktu maisījumu), un tie ir viegli uzliesmojoši un var tikt pakļauti plaisāšanai augstā-temperatūrā. Alkēni un alkīni (nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži) ir reaģējoši. Papildus sadegšanai tos var oksidēt ar skābu kālija permanganātu. To raksturīgā reakcija ir pievienošanas reakcija (ar bromu, hlorūdeņradi, ūdeni u.c.), kā arī tie var tikt pakļauti pievienošanas polimerizācijai, veidojot augstas molekulmasas savienojumus.