Alifātiskie ogļūdeņraži ir ogļūdeņraži, kuriem piemīt alifātisko savienojumu pamatīpašības. Tie sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža elementiem un ir nosaukti pēc to sākotnējās ekstrakcijas no taukiem.
Galvenās īpašības un klasifikācija
Strukturālās īpašības: Oglekļa atomi ir sakārtoti taisnās ķēdēs, sazarotās ķēdēs vai gredzenos (alicikliskie ogļūdeņraži). Oglekļa karkass ir ķēdes{1}}līdzīgs vai ciklisks ar īpašībām, kas līdzinās ķēdes ogļūdeņražiem, atšķirot tos no aromātiskajiem ogļūdeņražiem.
Kopējās klasifikācijas: klasificē pēc ķīmiskās saites veida starp oglekļa atomiem:
Alkāni (piesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži): satur tikai oglekļa -vienkāršās oglekļa saites, vispārīgā formula:
CnH2n + 2CnH2n+2
Alēni (nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži): satur oglekļa -dubultās saites, vispārīgā formula:
CnH2nCnH2n
Alkīni (nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži): satur oglekļa -trīskāršās saites, vispārīgā formula:
CnH2n−2CnH2n−2
Fiziskās īpašības:
Stāvoklis mainās atkarībā no oglekļa atomu skaita: 1–4 oglekļa atomi parasti ir gāzveida, 5–16 ir šķidri un 17 un vairāk ir cieti (izņemot neopentānu, kas ir gāzveida);
Blīvums ir mazāks nekā ūdens; Kušanas un viršanas temperatūra pakāpeniski palielinās līdz ar oglekļa atomu skaitu; izomēros, jo sazarotāka ķēde, jo zemāka ir kušanas un viršanas temperatūra.
Ķīmiskās īpašības:
Alkāni: galvenokārt tiek pakļauti aizstāšanas reakcijai un augstas{0}}temperatūras krekinga reakcijai;
Alkēni/alkīni: ķīmiski reaģējoši, spēj pievienoties reakcijas, polimerizācijas reakcijas, oksidācijas reakcijas, aizvietošanas reakcijas utt., starp kurām pievienošana un polimerizācija ir rūpniecībā visbiežāk izmantotās reakcijas.
Avoti un lietojumi:
Alifātiskos ogļūdeņražus galvenokārt iegūst no naftas, dabasgāzes un akmeņoglēm. C1-C5 zema oglekļa satura alifātiskie ogļūdeņraži ir naftas ķīmijas produktu pamata izejvielas. Rūpniecībā visplašāk izmanto etilēnu, propilēnu un C4/C5 konjugētos olefīnus.